Arhitektūra
Māja ir trīsstāvīgs ķieģeļu mūra nams. Tā pieskaitāma pie eklektiski dekoratīvā jūgendstila novirziena, ko raksturo vienmērīgs ritms un apdares detaļu piesātinātība. Paaugstinātajā jumtā un abos pagalma tornīšos izmantoti franču renesanses elementi.
Ēkas oriģinālais projekts nav saglabājies, taču arhitektūras vēsturnieki pieņem, ka ēka celta ap 1903.gadu pēc HEINRIHA ŠĒLA (1829 - 1909) un FRIDRIHA ŠEFELA ([?] – 1913) projekta (atribūciju veicis dr. habil. arch. Jānis Krastiņš). Ēkas fasāžu skulpturālie dekori tapuši būvtēlniecības uzņēmumā Otto & Wassil.
Ēkas fasādēs bagātīgi izmantoti jūgendstila izteiksmes līdzekļi. Gludās plaknes mijas ar faktūrēta apmetuma laukumiem un betonā atlietiem ciļņiem.
Virs pirmā stāva logiem greznas akmenī lietas sieviešu maskas un stilizēti ziedu pušķi ar gariem, izlocītiem kātiem. Otrā un trešā stāvu līmenī ritmiski izkārtotas lizēnas.
Īpaši atzīmējami ir augstvērtīgie metāla kalumi, kas grezno balkonu margas, jumtu un pagalma žogu. Tiem raksturīgas liekti saspriegtas stilizētu augu līnijas (t.s. "pātagas cirtiens", kas tiek uzskatīts par jūgendstila vizītkarti) un ažūri ziedi jumta parapetu rotājumā.
“Ēkas fasāžu piesātinātā eklektiski dekoratīvā arhitektoniskā apdare atgādina ēkas Smilšu ielā 8 un Ģertrūdes ielā 10/12, kas celtas pēc arhitektu Heinriha Šēlan Frīdriha Šefela projektiem. Tas ļauj pieņemt, ka arī šī ēka, kuras būvprojekts nav saglabājies, ir šo meistaru darbs. Fasādi rotā stilizētu ziedu ciļņi, sapņainā noskaņā aizdomājušās maskas, iekārtu lizēnu saišķi, dažādas ģeometriskas figūras un citu metāla detaļu liekti saspriegto līniju vijumos apslēpts čūskas motīvs”
- Dr. habil. arch. Jānis Krastiņš, "Rīgas jūgendstila ēkas"
Fasādes vainago izvirzīta dzega, ko balsta uz lizēnām novietotas konsoles. Tās rotā triju vertikālu līniju saišķa ornaments. Fasādes centrālo daļu un Nometņu un Tempļa ielu stūri akcentē masīvie balkoni ar reljefiem betona lējumiem un greznām metāla margām.
