Jūlijs Kadelis (1934 - 1986) 

Kadeļu ģimene bija pēdējie mājas Nometņu ielā 45 īpašnieki līdz Otrajam pasaules karam, kad padomju vara nacionalizēja īpašumu, un sešgadīgais Jūlijs ar vecākiem, brāli un māsu bija spiesti doties bēgļu gaitās uz Vāciju. 

Sirsnīgs, šarmants un bezgala inteliģents - tā Jūliju raksturo laikabiedri, kolēģi un draugi. Nepamatoti aizmirsts ir fakts, ka Jūlijs Kadelis bija viens no atslēgas cilvēkiem Latvijas neatkarības atgūšanā. 

Neaizstājamais cīnītājs

1979. gadā Jūlijs Kadelis pameta prestižu darbu firmā Bosch un kļuva par Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) informācijas biroja vadītājju. Piecu gadu darba laikā, Jūlijs panāca, ka gan Rietumu prese, gan politiskās aprindas pievērš uzmanību okupētās Latvijas stāstam. 

Latvijas un Baltijas valstu situācija iekļuva mediju dienaskārtībā, kļūstot par dzīvu un aktuālu problēmu, kas pieprasa tūlītēju risinājumu.

Kā liecinieki, tiesneši un žūrija tribunālā piedalījās pazīstami politiķi, juristi un zinātnieki. Notikumu dokumentēja lielāko pasaules izdevumu un preses aģentūru žurnālisti, kā rezultātā tapa vairāk kā 1000 publikāciju. 

Žūrijas atzinums jeb The Copenhagen Manifesto deklarēja, ka Latvijas, Lietuvas un Igaunijas okupācija ir spilgts starptautisko likumu pārkāpums un Baltijas valstu pašnoteikšanās ir jāatjauno. Manifests arī uzsvēra, ka situācija Baltijā apdraud miera un brīvības iespējas Eiropā un visā pasaulē. 

1944. gadā Kadeļu ģimene nonāca bēgļu nometnē Augsburgā, kur Jūlijs Kadelis mācījas Augustdorfas latviešu ģimnāzijā. Pēc ģimnāzijas beigšanas Jūlijs aktīvi darbojās Baltiešu trimdas organizācijās – vadīja Eiropas Latviešu Jaunatnes apvienību (ELJA) un PBLA informācijas biroju.

Diemžēl jau pavisam drīz ūlijs Kadelis mira negaidītā un neizskaidrotā nāvē savās mājās, Minsterē.  Nekrologā, kuru viņam veltīja ietekmīgākā vācu laikraksta Frankfurter Allgemeine Zeitung žurnālists Ernests Levi (Levy), bija teikts, ka Jūlijs Kadelis bija visapņēmīgākais Latvijas un pārējo Baltijas valstu neatkarības tiesību cīnītājs.

Neviens no Kadeļu ģimenes neatgriezās neatkarību atguvušajā Latvijā. Ēka Nometņu ielā 45 nonāca Rīgas pašvaldības īpašumā.

Neaizstājamais cīnītājs. Piemiņas vārdi Jūlijam Kadelim. Londonas Avīze 21.02.1986.