Zīmējuma autors - Paul César Helleu 


Agrārā reforma, Latvijas laiki

1925. - 1940. gads

1925. gadā notiek Agrārā reforma un Švarcmuižas Alisei Švarcai piederošo īpašumu ieskaita Valsts zemes fondā, nostiprinot par labu Latvijas valstij.

1927. gadā ēku un zemi no Valsts par 199 latiem iegādājas jaunsaimnieks Jānis Vītiņš ar sievu Emmu. Ēkas pagalma pusē top piebūves - divas stiklotas verandas.

1939. gadā ēku nopērk slavenais brīvības cīņu dalībnieks, ar Lāčplēša kara ordeni apbalvotais pulkvedis Jūlijs Kadelis ar sievu Martu. Viņi dzīvo ēkas dzīvoklī nr. 4 kopā ar saviem bērniem - Balvu, Dzintaru, Vitautu un mazo Jūliju.


 

Foto: V. Šaicāns, VKPAI arhīvs 

Mūsdienas

1990. gads - mūsdienas

1990. gadā tiek izstrādāts mājas restaurācijas projekts un uzsākti darbi – daļēji nomainīts jumta segums un restaurācijai tiek nodotas ēkas ieejas durvis, kuras pazūd - tās izdodas atgūt tikai pēc divdesmit gadiem.

1998. gadā nezināmu iemeslu dēļ ēka tiek izslēgta no vietējas nozīmes Kultūras pieminekļu saraksta.

1999. gadā valsts piešķir Ls 51488,00 ēkas projektēšanas un restaurācijas darbiem. Līdzekļi jāapgūst un darbus jāveic Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Kapitālās celtniecības pārvaldei. 2002. gadā tiek izstrādāts restaurācijas projekts, taču darbi tā arī netiek uzsākti, un līdzekļi tiek iztērēti citiem mērķiem.

2013. gadā ēka no pašvaldības īpašumu kļūst par privātīpašumu.

2014. gadā izdodas panākt, ka ēka tiek iekļauta Valsts nozīmes kultūras pieminekļu sarakstā.


Sākums

1900. - 1925. gads

Švarcmuižas sastāvā esošais grunts gabals Nometņu un Tempeļa ielu stūrī pirmo reizi tiek ierakstīts Vidzemes Guberņas Zemesgrāmatā 1902. gadā.

Noteikts, ka dzimtsrentniekiem jāmaksā Švarcmuižas Alisei Švarcai 4 rubļi gadā. Gruntsgabalā nedrīkst ierīkot grādīgo dzērienu tirgotavas. Gruntsgabala sadalīšanai jāiegūst virsīpašnieka atļauja.

Ap 1900. gadu top ēkas projekts, kura autori ir arhitekti Heinrihs Šēls un Fridrihs Šefels un 1903. gadā tiek uzbūvēta ēka.

Bagātīgos skulpturālos rotājumus veido pazīstamā būvtēlniecības firma Otto & Wassil. Ēkā tiek ierīkoti īres dzīvokļi. Fasādes ieejas dzīvokļi ir lielāki un lepnāki, tajos dzīvo zinātnieki, pulkveži un tirgotāji. Sētas ieejas dzīvokļi ir vienkāršāki - to iemītnieki ir skolotāji, zemāka ranga ierēdņi, amatnieki. Pirmajā stāvā darbojas veļas rullis.




Jūlijs un Marta Kadeļi. Foto: Vladimir Kadel personiskais arhīvs


Padomju varas gadi

1941.-1990. gads

Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā ēka tiek nacionalizēta. Bijušie īpašnieki, Jūlijs un Marta Kadeļi, ar bērniem spiesti doties bēgļu gaitās uz Vāciju.

Ēkā gandrīz pilnībā mainās iedzīvotāju sastāvs. Tikai vienā no dzīvokļiem paliek tie paši iemītnieki, kas pirms kara. Pirmajā stāvā tiek izvietota valsts darba krājkase. No Nometņu ielas puses uz stūra izlauzta ieeja pagrabā un ierīkota šautuve. Laika gaitā tur darbojas grāmatnīca, aptieka, fotodarbnīca, pagrabstāvā tiek izbūvēta pirts “iepazīšanās nolūkiem”.







Ēkas vēsturiskie īpašnieki

Gruntsgabala virsīpašniece: Alise Švarca (dz.Ķempe)

Marija Heinrich meita Junker (1902-1916)

Hanss Jēkaba dēls Gross (1916-?)

Kārlis Heinrichs Andersons (?-1923)

Georgs Andersons un Luīza Alīide Andersone (1923-1925)

Latvijas valsts, uz agrārās reformas likuma pamata (1925-1927)

Jānis un Emma Vītiņi (1927-1939)

Jūlijs un Marta Kadeļi (1939-1940 un 1943-1944)

LPSR, Rīgas pilsēta - 1945-1989

Latvijas valsts, Rīgas pašvaldība - 1990-2013

Kopš 2013. gada dzīvokļu īpašumos sadalīts privātīpašums